Kas ir Ukrainas ‘dabiskā divvalodība’?

Publicēts Mans Medijs.   “Zini, cik ir
grūti runāt tikai ukrainiski, lai ko par tevi domātu, skolā, kur visi sazinās krieviski?” stāsta žurnālistikas maģistrantūras studente, kas uz Ļvovu atbraukusi no Dņepropetrovskas. “Vai tad jums Latvijā pašlaik nav cilvēku, kas pārgāja uz krievu valodu ‘padomju laikos’?” man atbild ar pretjautājumu Ukrainā pazīstams politisku diskusiju raidījuma vadītājs Andrijs Kuļikovs. Žurnālistikas konferencē starp ar pētniekiem no Maskavas izceļas asa diskusija par krievu valodas lomu Ukrainā, kas neskar viņu pētījuma tēmu. Kā skaidrojama šī ‘dabiskā divvalodība’, kā to mēdz apzīmēt politiķi un mediji?

Pēc oficiālajiem statistikas datiem, Ukrainā ir 29,6% krievvalodīgo, taču tikai 17,3% ir krievu tautības minoritāte. Viens no iemesliem tam ir PSRS īstenotā rusifikācijas politika, kas izpaudās izglītībā (krievu skolu pārsvars un ukraiņu skolu aizvēršana) un citās publiskās sfērās. Tādējādi etnisko ukraiņu pāriešana uz krievu valodu tika veicināta un uzskatīta par “prestižu”. Krievu valodas pārsvars ir Ukrainas Austrumu un centrālajos reģionos, kur etnisko krievu ieceļošana un apmešanās vēsturiski notikusi jau ilgi pirms PSRS.