Ilona Sābera – portfolio

blogging, journalism, semiotics, short stories


Leave a comment

Infografika: Zolitūdes lielveikala tapšanā iesaistīto status kriminālprocesā

While working as a social media editor for national news agency LETA in Latvia, I developed an infographic on criminal cases against companies and individuals involved in Maxima shopping centre roof collapse that killed 54 people in November 2013. I used the information made available by the news agency. I used an online app Piktochart for the design.

zolitudes-tapsana-iesaistito-statuss-atjauninata

© LETA


5 Comments

Autobusa uzvara Ēģiptē: Gribas uzsprāgt

Publicēts Veto Magazine 33, pirmo daļu lasi ŠEIT, otro daļu ŠEIT.

Met pie malas intelektuāļu bariņus, izej uz ielas, tā tev pateiks taisnību.
Nekādas audzināšanas, nekādas izglītības, nekādas kārtības, nekādu likumu.
Pasaule griežas, kamēr nekustam ne no vietas un strīda karstumā sabļaustāmies korķa vidū.

سيبك من النخبة المثقفين،  هو الشارع هقوللك الحقيقة فين
مافيش تربية ومافيش تعليم، مافيش نظام و مافيش قوانين
العالم بيجري واحنا فى مترحنا، و بنتخانق فى عز الزحمة

Pēdējā albumā Cairokee nonākuši līdz atziņai, ka jebkas, kas pašlaik notiek Ēģiptē, tiek darīts pretēji, nekā tam būtu jānotiek – it kā vienkāršas lietas ir jāizcīna ar milzīgu piepūli. To var saukt par briedumu, kad atzīsti problēmas, necenties idealizēt, bet nekrīti arī depresijā. To novērtēja arī klausītāji, diska pirmo laidienu izpērkot trīs dienās un padarot ierakstu par reģiona līderi iTunes veikalā. Albumā iekļautajās dziesmās saklausāma Kairas ielu kņada, neizturamais karstums, gājēju un braucēju sastrēgums 20 miljonu pilsētā, ielu bērni, kas par vienu naudiņu pārdod papīra kabatlakatiņus, ēzelīši ar milzīgām atkritumu kravām līdzās miljonāru džipiem, foul un taameya (cūku pupu putriņa un falafels, ko parasti ēd brokastīs) pārdevēju ratiņi un pieczvaigžņu hoteļi Nīlas krastā. Tā ir ikdiena, ar kuru jāsadzīvo, jāprot izkarot sava vietā lielajā pūlī, lai netiktu samīts.

Arī es biju gatava mūžīgajai cīņai. Tiklīdz izgāju ārpus mājas, privātā telpa beidza eksistēt. Bija jāsamierinās ar to, ka nekad neizdosies iejukt pūlī. Tiku pamanīta, uzrunāta, izsekota, novērtēta un aprunāta, sliktākajā gadījumā necenzētu komentāru pavadīta. Tomēr biju izgājusi ārpus komforta zonas, un par to nebeidzu sevi slavēt. Izgāju no gaisa kondicionētās, sterilās darba biroja vides, kur nevalstisko organizāciju darboņi cenšas risināt globālas problēmas, bieži neprotot saskatīt tālāk par savu degungalu. Nolēmu, ka nebūšu baltrocīte – man jāzina, kas notiek ielās. Viegli izgrūstīju apkārtējos un iekāpu bremzējošā autobusā, pēc tam centos nenoģībt bezgaisa metro vagonā, izlauzu ceļu tirgus drūzmā, nokaulēju saldo apelsīnu cenu, izjaucot pārdevēja plānu un pierādot, ka nepiederu pie naivajiem (lasi – cērpjamajiem) ārzemniekiem un atsvaidzinājos ar glikozes devu svaigi spiestā cukurniedru sulā – tipiskais ēģiptiešu gardums, ja neskaita gāzēto dzērienu invāziju. Biju sevi pierādījusi. Continue reading


2 Comments

Autoubua uzvara Ēģiptē: Svešais svešā valstī

Publicēts Veto Magazine 33, pirmo daļu lasi ŠEIT.

Izgāju un teicu, ka neatgriezīšos, ar asinīm rakstīju katrā ielā. Likām dzirdēt, tiem, kas neklausījās, un šķēršļi tika salauzti.

   نزلت وقلت انا مش راجع، وكتبت بدمي في كل شارع / سمعنا اللي ما كنش سامع،  واتكسرت كل الموانع

Ēģiptē viss sākās ar uzvaras reibumu, smaidīgām sejām un ideālistiskām nākotnes cerībām. Diktators tika aizvākts un tautas pašapziņa uzcelta “mēs esam stipri, mēs esam vareni” garā. Lai arī es ierados Kairā vairākus mēnešus pēc apvērsuma, Tahrīra laukumā joprojām izjutu tautas vienotību, atmiņas un smēlos iedvesmu. Dzīvokļa biedri pastāstīja, ka manā istabā trūkstot biezās segas, jo iepriekšējie iemītnieki esot segas nesuši uz Tahrīru tiem, kam tās vairāk vajadzīgas.

Jau pēc gada sekoja vilšanās par to, kā uz saukļiem par cieņu un taisnīgumu armija atbild ar iebiedēšanu un lieto spēku pret “savējiem”, jo tas ir vienīgais, ko viņi prot. Tas bija laiks, kad ēģiptieši apjauta, ka izcīnīt brīvību ir vieglāk nekā to noturēt. Tie, kas agrāk laukumā bija vienoti, nu sašķēlušies grupējumos un turas katrs pie savām interesēm. Tomēr Cairokee savās dziesmās aicina nepadoties un turēt stingru mugurkaulu, lai arī kas būtu jāpārcieš, nāks labāki laiki. Continue reading


2 Comments

Autobusa uzvara Ēģiptē: Braucam pretējā virzienā

Publicēts Veto Magazine 33

Kad pirms pāris gadiem pārcēlos uz Ēģipti, man bija jāizvēlas – dzīvot dzīvi onlainā un komfortā aiz aizvērtiem aizkariem un slēgtām durvīm vai atmest sociālo slinkumu, iziet ielās un izcīnīt savu vietu sabiedrībā, rēķinoties ar nesenās revolūcijas sāpīgajām sekām.

“Runā, ka elektrību pa kluso atslēdz bijušais prezidents Mursi, kas pa slepeno pazemes eju izlavās no cietuma noteiktos laikos, nospiež lielo elektrības padeves slēdzi un smīnot mudīgi lien atpakaļ,” man mikriņā stāsta blakus sēdošā sieviete. Viņa gan pati tenkām netic, viņai vairāk rūp dēla liktenis, kurš, gadījies neīstajā vietā studentu demonstrāciju laikā fakultātē, jau piekto mēnesi atrodas pagaidu aizturēšanas izolatorā bez tiesas sprieduma. “Ņem tik vīru ciet un brauciet prom, labi te nebūs!” viņa, kāpjot laukā, sauc mums pakaļ. Kā lai viņai izskaidro, ka es šeit esmu no laba prāta? Ka man rūp netaisnības viņas valstī, lai gan pati nāku no iedomātās laimes zemes Eiropas?

Elektrība uz stundu divām pazūd pat piecas reizes dienā, daudzdzīvokļu māju augstākajos stāvos nav arī ūdens, jo tas tiek piegādāts ar motoru. Enerģijas krīze īpaši jūtama Kairas +40 grādu vasarā, kad gaisa kondicionieri darbojas uz pilnu jaudu, bet strāvas visiem nepietiek. Continue reading


Leave a comment

Guide on social security benefits in Latvia and EU

SONY DSC

For several months I was involved in an EU communication project on developing a reader-friendly guide on social security benefits and social security contributions. It was an opportunity to learn in detail about the EU social security systems which still greatly vary in each member state and understand the reasons socially vulnerable people take a decision to leave Latvia. Continue reading


4 Comments

Meklējot kopējo nozīmi

Ilona Sabera Saint Catherine

Esmu atjaunojusi blogu un rakstu šeit pēc gada pārtraukuma. Kādreiz mākslas skolā mēdzām jokot par atrofējušos roku, kurai zīmulis vairs neklausa. Šoreiz ceru, ka datortaustiņi spēs nodot pieredzēto.

Reizēm negribas runāt, bail pāršķelt ietērpjošo klusumu ar lieku vārdu. Bezrūpīgi noslēgties mikrokosmā, prom no ļaunās acs. Tikai kad tuvības trauslums ir nostiprināts, atpakaļceļš ved uz ārpasauli. Notikumi loģiski sekoja viens otram, kad pašpietiekami gozēties sociālo tīklu saulītē sāka likties muļķīgi. Tā vietā gribējās pilnībā izraut kontaktdakšu. Continue reading

Posters and promotional materials

Leave a comment

I have been designing promotional posters and invitations for various public events, organised by non-profit organisations and charities. I have also used my photos in some designs.

This gallery contains 4 photos

Designs, illustrations and banners

Leave a comment

Occasionally, I am designing illustrations, website and social media headers as well as T-shirt designs, business cards, posters and similar. I developed visual identity for Agnija Kazuša’s semi-fiction online book “Trīs tases Ēģiptes“.

This gallery contains 5 photos


6 Comments

Melnās meitenes mācās arābu valodu

Man liekas, ka melnās drānās tērptās meitenes mani novēro, taču īsti nesaprotu, vai skatienā ir nosodījums, līdzjūtība vai tomēr kāda neizprotama sajūsma. Šajā savdabīgi izolētajā sociālajā vidē minoritāte beidzot esmu es nevis viņas.

Tas ir reliģiskas ievirzes arābu valodas mācību centrs, viens no lētākajiem un arī labākajiem valodu centriem Kairā. Taču manai izvēlei par pamatu bija ne tikai šie iemesli. Vēlos iepazīt šīs meitenes, viņu dzīvesstāstus un izvēles. Vēlos saprast, kas pamudinājis uz tik krasām pārmaiņām kā pilnīga ķermeņa nosegšana publiskās vietās nēsājot melno virsvalku niqab; izvairīšanās no sociāla kontakta un sabiedriskās dzīves; pilnīga ziedošanās reliģijai un ģimenei. Continue reading


Leave a comment

Ēģiptes revolūcijas gadadiena

Tie ir svētki tikai Musulmaņu brālībai un Augstākajai militārajai padomei. Jaunie aktīvisti, kas aizsāka tautas sacelšanos pirms gada, neuzskata, ka tā vainagojusies ar panākumiem un turpina cīņu par brīvību un taisnīgumu nākotnes Ēģiptē.